Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
"Ja tu mani patiešām mīlētu, tu nespētu noskatīties, kā es ciešu, sirdssāpes manos vaidos aizkustinātu arī akmeni tavās krūtīs, un vispār - neviens, kam daba dāvājusi gan jutekļus, gan spriestspēju, nespētu atteikt ŠĀDĀM žēlabām un ŠĀDĀM acīm!"
Emīlija ir simtprocentīgs kaķis un simtprocentīga sieviete, manipulēt viņai ir tikpat dabiski kā elpot.
Es esmu tikai sieviete, atsaku un pati ciešu.
Bet nevar laist laukā melnu kaķi melnā naktī. Kurš tad celsies laist viņu iekšā, kad klauvēs rasā samirkušām ķepām pie rūts? Un kā tad sapratīs, ko vispār ielaiž iekšā - nosalušu tumsas piku vai mazu lietuvēnu Olivera Tvista paskatā?
Tie vaidi, tās pilnmēnešu acis, tā lūdzošā murrāšana...
Ak, ja es tā mācētu!
Powered by Sviesta Ciba