Hypocritic critic

Kopš zaudēju kārtīs, es sāku pazaudēt visādus sīkumus - pirms trim nedēļām cimdu, šodien cepuri. Tas gan īpaši neuztrauc, kamēr ārā nav auksts. Vēl gandrīz pazaudēju telefonu, kārtējā aina tunelī, kad nostrādāja saasināta fiziskās personīgās telpas izjūta. Tāds reflekss strauji pagriezties atpakaļ, ja kāds ir cieši aiz muguras un rakājas pa somu: "Ko jūs darāt?" Sieviete rādīja padošanās žestu: "Neko, neko". Interesanti, ko viņa iesāktu ar to hlamu, kas pāris reizes peldējies ūdenī, tualetes podā un pat iekritis kafijas tasītē, taču brīnumainā kārtā kaut kā izdzīvojis, lai gan vairs neatbilst telefona standartiem.