*

apmēram stundiņas laikā, ko pavadīju divatā ar sevi sēžot Botāniķī pie Zirgmatu dīķa redzēju daudz ultrazaļas un brūnas spāres, daudz debeszilus tauriņus un ņipru kurkuļu plantāciju pašā krastmalā.
vēl redzēju zalktīti, kas apņēmīgi un ar lielu troksni izvilka no dīķa kko līdzīgu zivij, ievilka krūmos un pa krūmiem stibīja augšā kraujā.
+ man liekas, ka tās skaņas, ko izdod varžu tēviņi ir kkas nenormāli kruts.
un tagad man nēnōrmāli negribas braukt uz darbu.