08 Septembris 2009 @ 11:42
 
Nu vot, pienāk pie jums vakara krēslā uz ielas ārzemnieks, tāds izmisis pēc paskata, uzreiz redzams, ka vietējo aborigēnu neatsaucība viņu novedusi soli līdz pašnāvībai, tā un šitā, viņš jautā, dū jū spīk ingliš? Dūju, dūju, jūs protams atbildat, jo kurš tad ies atzīties, ka viņš nedūjo. Ārzemnieks uzreizi atplaukts plašā smaidā, it kā būtu pa taisno no Makdonalda ieradies. Tāds priecīgs vinš turpina veiksmīgi iesākto sarunu, pastāsta, ka izdzēris pāris pim... pintes alus, un nu gribētu apmeklēt Brīvības pieminekli. Vai jūs nebūtu tik laipns un nenorādītu virzienu, vai varbūt vēlaties piebiedroties misijā. Vinš jutīšoties pagodināts. Jūs, man šķiet, labu prātu pievienojaties.
 
 
( Post a new comment )
[info]sirdna on 8. Septembris 2009 - 12:23
Cilvēki ir tādi trulāki. Viens man viņrīt pietipināja klāt, arī tāds uz izmisuma robežas novests misionārs geju kanibālu zemē. Kur esot katedrāle, kur ērģeles spēlē, neviens nezinot, a viņam randiņš nokavēts!?

Parādīju ceļu uz Doma katedrāli, un tas vecais aizskrēja aulēkšiem. Ar visu to, ka viņam bija gadi 70 vismaz.
(Atbildēt) (Link)