kosmetoloģe man tāda interesanta pagadījusies, bet nu padoms ar micelāro ūdeni bija vietā, tā ka, ok, let's do this. otrajā reizē pie viņas bija skābe. pēc īpaši kodīgajām sajūtām es nojaušu, ka tas bija ķīmiskais pīlings, augļskābe, kaut kas tāds, bet nu viņa visu kaut kā tā interesanti sauc. labi. ja skābe, tad skābe. teica, ka pēc pusstundas apsārtums mazināsies. viņas vienmēr tā saka, and it's never true! šoreiz arī ne. seja bija sarkana visu vakaru, bet nākmajā dienā sāka niezēt, un aiznākamajā sāka nereāli lobīties (tā bija sestdiena, aleluja), svētdien lobījās mazāk, bet pirmdien jau varēja rādīties cilvēkos. nu kāpēc man vienmēr šitā gadās? par to taču jābrīdīna. nēn, nopietni, ar tādu seju tak nevar cilvēkos vispār rādīties, jāņem brīvdienas.

rezultāts pēc šīs lobīšanās gan ir to vērts. jau sen vajadzēja, obvs. kur es biju agrāk? neatlieciet kosmetologu, ja ir problēmas ar ādu, nopietni. ietaupīsiet gadus.