dziedamzars - agri rīti [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

agri rīti [Feb. 15th, 2015|08:30 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Aizdomājos par dzīves klejojumu, un atbildēm, kas nāk tad, kad esam gatavi. Novērotājam no malas attiecību šķērsgriežņi izskatās vienkārši un likumsakarīgi, ja tam ir skatīšanās talants. Un bieži arī, ja talanta nav, jo mēs jau esam vienkāršas būtnes, kas pašas sev liekas sarežģītas tā paša dzīves klejojuma dēļ. Un te, pārlecot pāri kognitīvai aizai, es teiktu, ka īstus praviešus bieži ienīst. Tie, kam vara un bagātības, bieži ir vērsušies pie orākuliem, gaišreģiem, praviešiem, lai tie saka viņu nākotni. Un tad, kad tie to stāsta, jo redz, kā nākotnes versijas likumsakarīgi veidojas no šodienas rīcībām, vai izskaidro tagadni ar pagātnes palīdzību, tad taču bieži vien šīe teicēji ir noliegti, nogalināti, apklusināti. Un tāpat ar mums. Atbildes var būt acu priekšā, bet mēs tās noliegsim un atstumsim, kamēr caur biezokņiem un kontinentiem nonāksim līdz viņām. Var jau arī maksāt un prasīt gaišreģiem, vai gudriem psihoterapeitiem. Bet vai gatavu atbildi, pasniegtu negataviem un tīrā nelaikā, spējam pieņemt, nevainojot atbildes sniedzēju?
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]iokaste
Date:February 15th, 2015 - 12:11 pm
(Link)
a kā tas cilvēka (no malas) acīm izskatās?
parasti un stipri piezemēti.
[User Picture]
From:[info]dumshputns
Date:February 15th, 2015 - 02:34 pm
(Link)
Kas tieši?
[User Picture]
From:[info]iokaste
Date:February 15th, 2015 - 02:53 pm
(Link)
tā ir tāda metode - paskatīties uz problēmu/situāciju uz to kā neiesaistīts cilvēks no malas/ielas. tad parasti viss vienkārši izskatās, jo īlēnu maisā nenoslēpsi.
[User Picture]
From:[info]dumshputns
Date:February 15th, 2015 - 03:17 pm
(Link)
Nu jā, bet esot klejojumā, emocionāli iesaistītai, jau pati paskatīšanās no malas ir visai neiespējama. Pieļauju, ka tā ir daudz vienkāršāka dzīves rāmajos posmos, nevis notikumu virpuļos.
Man ir bijis drīzāk tā, ka tas īlens sēž iekšā un durās, bet es, kā man pašai liekas, no ārpuses paskatos un izlemju, ka nav tur nekāda īlena, nav. Un ja durās, nu, varbūt jāpagrozās, tā lai nedurās. Varbūt kaut kas nelabs apēsts. Bet īlens - nē!
Bet nu metaforās vien izteikties arī, zin, droša pozīcija :D
To es par sevi, protams.
[User Picture]
From:[info]iokaste
Date:February 15th, 2015 - 06:22 pm
(Link)
emocionālā iesaiste - tā ir kaislība?
bet ir jau arī tā, ka sāc un pēkšņi uznāk kautkādi gļuki un tu vairs nezini, kur un kamdēļ sāki. tad droši atbalsties uz 100 veidos iztulkojamu sakāmvārdu, jo patiess tas ir un itkā piestāv tai aizmirstajai sākumdomai.

mandomāt var tā - ko mana vecmāmiņa vai tēvs pa šito teiktu? jo tas izsit no tās spirālveida iesaistes, kas pati sevi atražo, bet spārnos īsti neceļ. tad meklē īlēnu/fikciju/kļūdu, jo kaisībai uzticies 100%. nekā jau cita dzenoša arī nav. ar roku sasniedzama vai mutē ielieta.

To es par sevi, protams.