Kopš trenēju spēju cilvēkiem skatīties acīs, esmu ievērojusi, ka vismaz trim cilvēkiem ir ļoti skaista acu krāsa. Šo mazo pasauli varētu pētīt un pētīt, ja tik ilga blenšana būtu pieklājīga.
Šodien Depo gribēju nopirkt vienu preci un kad jautāju darbiniekam, kur to atrast, viņš ilgi skatījās man acīs, nu tā, ka es vienā brīdī sāku justies neērti. Tas bija tiešām ilgi un tikai tad viņš pārjautāja, jo nebija līdz galam sapratis.
Jā, es domāju, ka tas nebija ar mērķi uztaisīt neveiklu situāciju. Bet vispār skatīšanās acīs, tā ir savas introverces pārvarēšana, ko šad un tad es papraktizēju pieklājīgā ilgumā.