hipopotama pieraksti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kaut kad pieķēru sevi, ka reizēm nevajadzīgi "uzupurēju" pieaugušo vēlmes, lai mazajiem tiktu vairāk. Nu, tur meloni lielākoties pēc vakariņām apēd mazie, es paknibinos, bet P nedabū nemaz, jo mājās lielākoties nāk vēlu*. Lai nu kā, es pasāku atlikt gardumus arī viņam. Vienreiz to izskaidroju sīčiem, un tagad Miķ vienmēr noraizējies apjautājas, vai tētim arī kaut kas ir palicis. Rīt, piemēram, P laidīs skriet, bet es ar bērniem iesim (kājām) uz kafejnīcu (es ar trim!) ēst vafeles. Miķ uz šo gādīgi iesaucās: "Bet tad mums jāpaņem tētim vafeles to-go!"
Dažkārt viņi strīdās un ir pagalam neciešami, bet šādi brīži to visu atsver.

*Izņemot dienas, kad man ir vēlās lekcijas un viņam nākas darbu pamest jau 4os. Nekas, pāries arī šis un mēs tiksim atkal pie kopīgām vakariņām.
  • es par šo reizēm domāju - esmu riktīga mele un pakaļa. pasaku šiem, ka nedrīkst tik daudz junku rīt, bet apēdu pati. piem., ļoti saldos šokolades gabalinu cepumus sīkajiem iedod pa vienam, bet pati izriju paciņu pie datora pa kluso, lai gan viņiem saku, ka pie datora ēst nedrīkst.
    • Mees arii vakaros eedam saldeejumu, ko beerniem nedodam. Hipokraatiski, bet es taa domaaju - vinjiem ir vajadziigas uzturvielas, lai kjermenis aug un attiistaas. Es principaa uzturu esosho sisteemu. Svariigi, protams, bet nesaliidzinaami ar to, kas vinjiem vajadziigs.
      • O, jā, tik daudz Ben and Jerry's vakari, kuros Ole netika uzaicināta... BET, ja es pret savu ķermeni, iespējams, neizturos ar nepieciešamo cieņu un rūpību, es to netaisos pieļaut attiecībā uz saviem bērniem. Kamēr esmu atbildīga par savu bērnu veselība, viņi toč nevarēs ēst tik daudz drazu kā es, nop.
Powered by Sviesta Ciba