hipopotama pieraksti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien stāstīju bērniem, kā mātes dienā bērni parasti mammai pasniedz kafiju un kruasānus un mammai nemaz nav jādomā par ēst taisīšanu. Emīlija mazliet sašļuka un teica, ka nemākot uztaisīt kafiju. Es viņu apgaismoju, ka tikmēr, kamēr mazs un nemāk, viņai vienkārši ir jāpabaksta tēvu.

Tā ēst taisīšana / domāšana, ko lai dod, lai kaut cik veselīgi, ir reāli nogurdinoša. Viss pārējais ir, kā Miķ saka, īzī-pīzī - lemon-skvīzī. Nu, vēl negulēšana dod pa nerviem.
  • Nervi, nervi, nervi... Es esmu reāli laimīga, ka vismaz K garšo pelmeņi, un abām garšo friškas un cīsiņi. Un joprojām priecājas par augļu biezeņiem sūcampaciņās. Kad viss līdz kaklam, tad vismaz šādi var atpirkties. Un vēl mani reāli besī "ko vilkt mugurā"... Arī gribu kafiju. Var arī bez kruasāniem, bet labāk, protams, ar.
    • Njaa, maneejiem ar apetiiteem nav, ko suudzeeties. Es nesaprotu, kaa mees vinjus pabarosim tiinju gados. Jau tagad vinji pa trijiem brokastiis nokopj:
      - 6 olas
      - divas saujas spinaatu, nedaudz siipola
      - pusi melones
      - pita maizi
      - paaris saujas zaljo zirniishu paakstiis.
      Un droshi vien eestu veel, ja dotu.

      "Ko vilkt muguraa" man saaksies vasaraa uz praksi. Tagad baigi iizii. Hudijs ir atbilde visam :)
Powered by Sviesta Ciba