Par audiopasakām runājot, it kā man tagad pieaugušam viņas nepatīk, bet bērnībā pa LR vakara pasaciņu klausīties bija super, un arī šad tad kaut kādas konkrētas garākas audio pasakas ne vakarā, piemēram, par Sniega karalieni, Alfonu Trīcvaidziņu un vēl šo to. Bija kaut kāda poļu literārā pasaka, Januša Korčaka laikam,— par mazo karali, kur bērniem iedeva ministru un karaļu posteņus, kuru lasīju arī grāmatā — tāda skumīga un cēli baiga laikam beigās sanāca.
Lūk, fragmentāri atceros arī kaut kādu radiopasaku, kuru tā arī nekad neesmu savādāk nekur dabā referencējis, bet kur bija nenormāli kruti personāžu vārdi, tai skaitā meitenīte, kuru sauca par mazo Encī Klopēdiju. Kaut kas viņiem tur bija jādara un beigās laikam kaut kā jātiek jūrai pāri arī. |
Tevis minētais ir arī grāmatiņā Karalis Matiušs pirmais, izdota gan 70to gadu vidū. ja labi pameklē man kaut kur ir, bērnībā ļoti patika.
Bet pieņemu, ka tā ir savā iņā laikmeta iezīme - slinkums lasīt, klausies radiolasījumu. Jaunā paaudze to vairs nespēj pozetīvi novērtēt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
