 Par subjektīvo | 19. Dec 2013 @ 13:43  |
|---|
Bērnībā man reiz ienāca prātā doma, ka varētu būt tak forši, ja, teiksim, apavi vai drēbes nenonēsātos pa daļām, bet sabruktu vienā rāvienā.
Nu, piemēram, kurpes kalpo, cik?, 3 gadus (skatoties kādas un kā nēsā, vai ne?), bet uz mūža beigām tās vēl ir it kā lietojamas, bet jau tādas, kuras lietot negribās: papēži nomīti, skrambas uz virsmas, aukliņas nodilušas, un tā tālāk.
Tad, lūk, man šķita, ka būtu kruta, ja, teiksim, šīs visas švīkas un grambas, un rievas kaut kādā iekšējā "apava laukā" akumulētos, bet uz āru izskatītos joprojām kā jaunas. Un tad, teiksim, pēc 2 gadiem (iepriekšējo 3 vietā), kurpes vienkārši "nobeigtos" uzreiz — sabirztu pīšļos, vai ko nu tur viņas var darīt. Bet toties līdz pašam galam būtu kā jaunas. Faktiski, laikam sanāktu kaut kas līdzīgs Doriana Greja ģīmetnei apavu jomā.
Lūk, bet šodien man šķiet, ka būtu lieliski, ja tā būtu ar visām gripām un iesnām: mēs abi zinām, ka neesmu tik vecs, lai gluži sprāgtu nost no viņiem. Tad kāpēc tiem vīrusiem būtu jāčakarē dzīve mums abiem: jāpūlās, jādzen man temperatūra, jāsāpina galva, jāizjauc visi mani plāni, un tā jāstīvējas dienām ilgi. Varētu tādu megaātro hipervīrusa kursu: 1 stundu tev ir nenormāli nelabi, un pēc tam jau svaigs kā gurķītis! |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/170221/6203) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fjokla |
|---|
| Date: |
19. Decembris 2013 - 14:56 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
lūk! Un tās akumulētās mīļotās kurpes varētu arī kādreiz piebarot un pierunāt nenobeigties, zinkā, gadās tak tādas trakoti mīļas, man šitādas bija zilas tādas ar bantīti, nutur, teiksim, ziedojot kaut kādus bērnu apavus viņām, vai ko:)
Ar vīrusu varētu vēl elegantāk. Vienojoties, ka tu tāpat par spriganu, lai mirtu nost, vienkārši šamo izplatīsi pie pensionāriem un citiem vājiniekiem, par ko saņemot, ka tev vispār nav nekādu simptomu.
|
|