|
[31. Jan 2010|16:28] |
Hmmm... Nu nav tā, ka es būtu ticis pāri bērnības negadījuma sekām un uz ledus ar kājām eju diezgan lielu šaubu pārņemts. Pēc mirkļa viss mainās un jau sēžu pie āliņģa un mērcēju trīsuļodu kāpurus. Vēl mirklis un cope. Tad tā visu dienu sēdējušam gribas iztaisnoties, saule iespīd acīs, sniegs skrien pāri ezeram un sajūties kā tādā pasaku valstībā. Ziema ir forši. Būs jāatkārto. Zivis bija maz, mazas un ne pārāk bieži. Bet tas nemazina sajūtu, ka vajadzēs vēl. :) |
|
|
Comments: |
| From: | san |
Date: | 31. Janvāris 2010 - 17:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Tikai nekādā gadījumā nevelc cepuri :) Kas tas par bērnības negadījumu?
Cepuri nevilkt, lai dzirdētu to, ka piedāvā ņabi? :)
| From: | san |
Date: | 31. Janvāris 2010 - 18:13 |
---|
| | | (Link) |
|
jā :) janoša joks :)
bērnības izklaide bija ar tēti Baltezerā. Tur ielūzu un man tas kaut kā galīgi nepatika. :)
| From: | san |
Date: | 31. Janvāris 2010 - 18:47 |
---|
| | | (Link) |
|
ielūzt vircas akā ir vēl riebīgāk :(
vai sadzīt visas savas netīšām noklīdušās ganāmās aitas un redzēt, kā tās grimst mēslos ātrak, nekā var pagut aizskriet līdz mājām un pasaukt kādu palīgā izvilkt..
eh, neesmu vēl šoziem ticis :( | |