19 February 2009 @ 10:52 am
Par valdošo negatīvismu...  
Nedaudz distancējoties no savas ierastās rutīnas un dzīves mazajā ikdienas domu kastītē, ir sanācis palūkoties uz visu nedaudz citādāk. Iepriekš nebiju par to aizdomājusies, vismaz ne ilgstoši... bet tagad tik skaidri redzu pie mums valdošo depresiju, visas sabiedrības depresiju, kas mūsu pašu ikdienu padara tik pelēku un nomācošu. Labi, labi, es zinu, ekonomiskā krīze, bezdarbs, sazin kas vēl... nu un tālāk? Vai tāpēc ir jāzaudē dzīves jēga un dzīves prieks? Vai tagad līdz krīzes beigām vairs nepasmaidīsim kādam pretī uz ielas? Vai tad smagākā periodā nav jāmēģina kaut kā vairāk uzmundrināt vienam otru?
Vēl viena depresivitātes izpausme, kas mani pēdējās dienās nokaitinājusi. Ieraksti draugu dienasgrāmatās par Valentīna dienas nīšanu. Man liekas, ka pārāk liels tracis par to, nu tiešām. Neesmu nekāda dedzīga no svešzemēm ienākušo svētku atbalstītāja, tomēr ja ir papildus iemesls kādam pateikt ko mīļu un skaistu, kādēļ ne? Protams, ir komentāru jūra par to, ka jāmīl ir katru dienu, bla-bla-bla. Protams, ka tā. Bet gribētos tiešām zināt, cik daudzi no šiem te „jāmīl katru dienu” iepriecina savus tuvākos katru KATRU dienu. Un visbeidzot, visa tā gaušanās, ka labāk 14. februārī neiet ārā uz ielas, lai neredzētu pārīšus u.t.t. man liekas vienkārši smieklīga. Vieniem esot, to ir sāpīgi redzēt. Nu kamōn, kas tad tagad būs – ieraugot skaistāku mašīnu par savējo, arī aiz skaudības čokurā jāraujas? Vai uzzinot par to, ka kādam alga lielāka, vai karjera veiksmīgāka, jārāpjas tilta vantīs? Nespēju izprast. Nekad neesmu spējusi izprast šo attieksmi: esmu viens/a, tādēļ man riebjas Valentīndiena. Protams, var riebties visādu citādu iemeslu dēļ, bet iepriekš minētais iemesls manam prātam nav aptveram, tiešām. Nu nav Tev kam tās rozes uzdāvināt, pazvani vecmammai un lieku reizi novēli jauku dienu. Būtu labāk no krīzes ziņām tā novērsušies.
Mūsu attieksme taču ir mūsu pašu rokās (nē, prātos)... :)
 
 
( Post a new comment )
Imagine[info]imagine on February 19th, 2009 - 12:09 pm
man kaut kādu laiku atpakaļ arī bija zināms riebums pret šo dienu - tiem pašiem pārīšiem, sirsniņām visur, un tā, bet... tad es sapratu, ka ne jau dienā ir vaina, bet gan manī! svarīgākais jau man šķiet katram ir ieskatīties sevī vispirms un pajautāt, kāpēc man šī diena izraisa nepatiku? tāpēc, ka esmu viena? un kāpēc es esmu viena? un vai vienam būt ir pats ļaunākais, kas var notikt ar cilvēku? protams, ka ne :) paskatoties apkārt, man taču tiiiik daudz ir dots, draugi, darbs, atpūta, prieks, dzīve pati par sevi, par ko man sūdzēties?! tā nu paanalizēju un sapratu, ka problēma jau ir cilvēkā pašā, ne svētkos, komercijā vai kur citur!
(Reply) (Thread) (Link)
minikin: Roze[info]minikin on February 19th, 2009 - 01:13 pm
Pilnīgi piekrītu Tev. :)

Protams, komercija var nokaitināt, un ne tikai Valnetīndienā, bet arī tajos pašos Ziemassvētkos utt. Plastmasas sarkanās sirdis visur nav arī manas favorītes :D

Un pareizi jau Tu saki - vienam būt arī ir ļoti labi, ir taču tik daudz kas cits skaists dzīvē :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]thehe on February 19th, 2009 - 02:09 pm
Tās sirdis vismaz varēja pareizā formā uztaisīt, nevis kaut kādā pilnīgi nesaistītā - kā ercus no spēļu kārtīm..
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
minikin: Roze[info]minikin on February 19th, 2009 - 02:18 pm
:D vaj ne.
Atceros, vienu draudzeni bija nokaitinājušas klišejiskās sarkananās sirdis. Tā nu viņai par patīkamu pārsteigumu bija dāvanā sirds zaļā krāsā :)

Bet nu ja godīgi, vienalga jau kas un kāds, galvenais, ka no sirds dāvināts. Es priecātos un priecāšos arī par sarkanām plastmasas sirdīm no sirds.

Deltai buča :)*
(Reply) (Parent) (Link)
usisusis[info]usisusis on February 23rd, 2009 - 02:17 pm
Man jau nu gan Valentīndiena patīk... nesūdzos nemazbišķiņ :D

bet vispār labi uzrasktīts :P ;)
(Reply) (Link)