man kaut kādu laiku atpakaļ arī bija zināms riebums pret šo dienu - tiem pašiem pārīšiem, sirsniņām visur, un tā, bet... tad es sapratu, ka ne jau dienā ir vaina, bet gan manī! svarīgākais jau man šķiet katram ir ieskatīties sevī vispirms un pajautāt, kāpēc man šī diena izraisa nepatiku? tāpēc, ka esmu viena? un kāpēc es esmu viena? un vai vienam būt ir pats ļaunākais, kas var notikt ar cilvēku? protams, ka ne :) paskatoties apkārt, man taču tiiiik daudz ir dots, draugi, darbs, atpūta, prieks, dzīve pati par sevi, par ko man sūdzēties?! tā nu paanalizēju un sapratu, ka problēma jau ir cilvēkā pašā, ne svētkos, komercijā vai kur citur!