- - 10. sign you're not a very good shaman : Your drum and chant ends with "Hey! Macarena!"

Tāda dieniņa, kad liekas, ka no mana iekšīgā karaoke bāra palikusi tikai izkārtne.
Pēc vakardienas "pjanijiem razgavoriem" secinu, ka viens no pēdējiem mieraslēpņiem, ko šķitu pazīstam, ir karalauks.
Mikrobioloģija ar savām grjobanām sinusoīdām un statistikām mums vēsta to pašu, ko viss pārējais - pizdec i razruha.
Vienīgi priecē tas, ka modīgā baidīšana ar nātrija glutamātu (un arī sēra dioksīdu), izrādās, ir krietni vien pārspīlēta. Viens pulciņš bugīmenu neitralizēts. (Bet kas tas ir pret mūžību...)
Skolā bija jārunā par grēku un kkādas tādas muļķības. Pēc vakardienas sarunas ļoti gribējās kādā svētsvinīgā mirklī pavēstīt kaut ko aptuveni tādu kā šitajā ģeniālajā atejistiskā tekstā no "Ramo brāļadēla":
"Pats svarīgākais ir ērti, nepiespiesti, patīkami, bagātīgi ik vakarus nokārtot savas darīšanas atejā! O stercus pretiosum!"

(Vispār "Ramo brāļadēls" - pārsteidzoši jautrs un asprātīgs gabals. Tiem, kas vēl nav paguvuši - sirsnīgi iesaku.)


Iešu uz virtuvi, piebeigt rissoto cepamvīnu, ko dāsni atšķaidu ar Kolu, Didro, un darbistabā krācošā alūzušā tēta smēķiem.
Un tad jau gulēt. Jā.jā.

p.s.
jauks citāts no neta diskusijas par šamānizmu:
"there no turning back cause the spirit choose you lol.." (Muaj Ceem)