Feb. 22nd, 2012 @ 02:33 pm (no subject)
Bērnībā, lasot grāmatiņas - ja bija kaut kādas vietas, kur bija aprakstīts, ka kaut kas dzied, es pati mēdzu izdomāt meldiņus. Droši vien, ka es tāda nebiju vienīgā. Droši vien uz viena un tā paša teksta ir tik daudz bērnu izdomātu dungādziesmiņu.

Šobrīd, skatoties laukā pa logu, dungojas kas šāds (var būt, ka teksts nav īsti pareizs, jo es to briesmīgi sen lasīju):

Jo vairāk snieg - tidlī - bums,
Jo vairāk tiek - tidlī - bums,
Jo vairāk tiek - tidlī - bums,
Mums sniega.

Kas zin to gan - tidlī - bums,
Cik ļoti man - tidlī - bums,
Cik ļoti man - tidlī - bums,
Salst kājas.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]sirdna
Date: February 22nd, 2012 - 02:45 pm
(Permanent Link)
Bet ausis Sivēnam sala briesmīgāk...
[User Picture Icon]
From:[info]missalise
Date: February 22nd, 2012 - 02:50 pm
(Permanent Link)
Aha. :) Lielas, plikas ausis ziemā salst.
[User Picture Icon]
From:[info]lavendera
Date: February 22nd, 2012 - 03:00 pm
(Permanent Link)
nu jā, un es biju diezgan sašutusi, kad vienu manu dziesmiņu PĒC PĀRIS GADIEM izdzirdēju Edgara Liepiņa izpildījumā. Abas bija par kaķiem - gan mana dungādz., gan "Trīs runči kādā krogā"