Un ziniet, tas brīdis, kad mēs stāvējām uz pirmā tilta un garām brauca maza, sudrabaina franču krupīšmašīna, un apstājās turpat blakus, nolaida logus un uz maksimālo skaļumu uzgrieza kaut kādu franču lavsongu (nezinu, varbūt Edīte Piafa, varbūt arī ne; varžēdāju mūziku absolūti nepārzinu) - ai, nu tas bija tik sasodīti skaisti.