reizēm jā, reizēm nē. dažreiz tiešām gribētu tādu taisnvirziena domāšanu un ceļu, ne pa labi, ne pa kreisi. bet tajā pašā laikā apzinos, ka man tas neder, ka tā nevarētu dzīvot, un vecumdienās atskatoties uz aizgājušo, nebūtu laimīga, bet jau tagad, pašķirot pāris lapas atpakaļ, redzu piedzīvojumus, izdarības, mirkļus, ko nevēlētos mainīt, kas liek smaidīt vai pašai domāt:"nu normāla Tu neesi!" tas nozīmē visu. par spīti visam, esmu laimīga.