vinterberga jagten |
[8. Jan 2014|01:00] |
virkne iemeslu, kādēļ gribas salīdzināt ar festen. žēl, ka panki izmirst (pat ja fiziski turpina dzīvot un filmēt filmas). solīda drāma ar kafkas procesa sižeta liniju, organiski sēž mūsdienās, un nerodas ne mazākko šaubu, ka sabiedrība kopumā tikai izliekas vesela un nesapisusies. |
|
|
Comments: |
btw, līdzīgi haklberijiska sajūta kā mud'ā ir arī the kings of summer
nē, nē, tik sapisusies, kā lielākoties skandināvu cinema to pasniedz, es nejūtos sapisusies - skandināvu kino man lielākoties ir par smagu un slimu. es jau nesaku, ka kino slikts, bet tēmas tādas nepanesamas.
vakar kino noskatījos the great beauty - tur arī visi sapisušies, bet ar citu attieksmi.
bet man par kino nevajadzētu spriest, neesmu spējīga. atvainojos un aizgriežos.
tu šito redzēji? aizķer tieši tas, cik viegli viena no skata normāla sabiedrība var uzvērpt īstas raganu medības. tas var notikt arī ar tevi - šķiet tev skandināvu kino siks vai ne.
nē, es festen kaut kad sen redzēju ok, noskatīšos, skaidrska, bet nu par to ir lielākā daļa skandināvu kino manā priekšstatā - it kā viss smuki, bet apakšā kaut kāds horrors
ja latviešu kino papētītu dziļāk, kas te patiešām notiek, un kā laikmetīgam kino pieklājas paeksperimentētu ar iespējamiem sadursmju modeļiem, nevis masturbētu ap dvēseļu puteni un sitdirspretzem tipa patriotiskajiem sižetiem, ne tāds vien horrors atklātos.
Nez, man liekas, ka mums nav tādu tēva ošu vairs, ap kuriem tā plēsties.
oši-hujoši. paņemam, piemēram, kaut kādu lapmežciemu. liekam kaut kādam tur pilsonim pēc 50, kurš ticis brīvdienās pie svaigi uzceptas otrās mazmeitiņas ucināšanas, glītas saimniecības īpašniekam nejauši no atmiņu lupatu un kaulu kambara izvīstīt notikumus kaut kādā 87. gadā. kādi notikumi varētu ar viņu gadīties 87. gadā? labāk nezināt. | |