14 Jūnijs 2012 @ 12:25
 
Nedaudz vairāk kā vienu mēnesi esmu Norvēģijā, apmēram 500 km virs polārā loka. Izklausās auksti, bet pirms 2 nedēļām šeit sākās pavasaris.
Apmēram līdz augusta vidum šeit ir polārā diena. Dažreiz pa dienu līst lietus, bet pusnaktī spīd saule.
Šorīt devos savā ikrīta skrējienā pa meža ceļu- garām kalnu upītei un mazajiem ūdenskritumiem. Ir tik labi nogurt, padzerties no strautiņa un nomazgāt seju aukstajā ūdenī...
Skrienot atpakaļ, kāda radība lielā ātrumā joņoja man pretim. Biju pārliecināta, ka tas ir suns, bet, skrienot tuvāk, pamanīju, ka tas ir zaķis. Viņš pielēca man diezgan tuvu, laikam mani ieraudzīja un milzīgā ātrumā iespriņģoja krūmos.

Dažkārt elpa aizraujas no dabas skaistuma un šķiet, ka esmu sapnī.
 
 
( Post a new comment )
DDV[info]david on 18. Jūnijs 2012 - 00:37
ņamm
(Atbildēt) (Link)