![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nedaudz vairāk kā vienu
mēnesi esmu Norvēģijā, apmēram 500 km virs polārā loka. Izklausās auksti, bet
pirms 2 nedēļām šeit sākās pavasaris.
Apmēram līdz augusta
vidum šeit ir polārā diena. Dažreiz pa dienu līst lietus, bet pusnaktī spīd
saule.
Šorīt devos savā ikrīta
skrējienā pa meža ceļu- garām kalnu upītei un mazajiem ūdenskritumiem. Ir tik
labi nogurt, padzerties no strautiņa un nomazgāt seju aukstajā ūdenī...
Skrienot atpakaļ, kāda radība lielā ātrumā joņoja man pretim. Biju
pārliecināta, ka tas ir suns, bet, skrienot tuvāk, pamanīju, ka tas ir zaķis. Viņš
pielēca man diezgan tuvu, laikam mani ieraudzīja un milzīgā ātrumā iespriņģoja
krūmos.
Dažkārt elpa aizraujas no dabas skaistuma un šķiet, ka esmu sapnī.
Idja dál lea. - Komentāri