|
Oktobris 29., 2008
19:36
Neaizgāju šodien uz aerobiku, jo slinkums un negribas līst no mājas ārā šādā laikā, pat ja tie ir tikai kādi 500 metri.
Pēdējās dienas ir jocīga sajūta, ka esmu nobriedusi nākošajam mājas līmenim. Es vēl aizvien savu dzīvesvietu uztveru vairāk kā vietu, kur pavadīt laiku starp kko, nevis kā dzīves galveno telpu. Šeit ir labi, bet vēl aizvien kkas trūkst. Es neesmu vēl nomainījusi logus (kas bija plānots, bet vecie logi nodrošina vismaz svaigu gaisu :) nedz grīdu - kas nebija plānots, bet kas varētu ienest pozitīvas pārmaiņas. Man kā vienmēr viss ir labi, bet kautkas sirdij tomēr trūkst.. Šobrīd mēģinu saprast, kāpēc tā. No vienas puses - man šeit fiziski trūkst telpas, ko lielākotes izjūtu tad, kad esmu tur, kur tāda ir. Tad ir sajūta, ka beidzot varu ieelpot, ka paceļos spārnos.. No otras puses - man šķiet ka tā ir tikai atruna, jo te ir mājīgi un guļamistaba ir sataisīta super. No vienas puses - es gribu jaunu, plašu dzīvokli, no otras pues - kad būs bērni, gribu dzīvot mājā un tad nav ko pa vidam vēl ar dzīvokļa maiņu. Laikam esmu vnk šobrīd iestrēgusi, kādu brīdi neko neradu, tādēļ arī uznācis apnikums.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
