tā kā man te internets strādā tikai iekš google chrome (jo bija jāielādē kaut kāda īpaša programma, lai vispār pie interneta tiktu, un bija jau draudēts pamācībā, ka tā programma vispār var nestrādāt ar browseriem, kas nav safari), un parasti es lietoju ugunslapsu, tad es nevaru saprast, vai bildes rādās kroplīgi tikai man šī browsera dēļ, vai arī viņas tā rādās visiem (jo es visu darīju tieši tāpat kā parasti iekš mozillas, un tur viss vienmēr rādījās normāli, bet dažreiz, ja skatījos pie vecākiem no internet explorer (jā, mans tētis joprojām lieto tādu, that's how cool he is), tad bija izkropļotas, tā ka pieļauju, ka varbūt citiem būs norm), ja rādās kkā tizli, vienmēr jau var atvērt attēlu atsevišķi, nu tur, view picture vai open picture in a new tab. tātad, tie, kuriem interesē, te var apskatīties manu jauno dzīves vidi.


tieši ārpus dzīvojamā ciematiņa, tikko iekšā parkā ir tāds slepens mūra sienas apjozts dārziņš, ne dārziņš ar soliņiem, puķēm un egli vidū


man ļoti patīk taka tajā vecajā un ne tipiski-pār-mēru-sakoptajā parka daļā, bilde gan tāda tizli izplūdusi, īsti nesaprotu, kā man tāda sanāca. turpat netālu, ja iet pa taku tālāk un neiegriežas parka moderni sakoptajā daļā, var nonākt pie upes (river don), kur ir jauki


turpat netālu ir arī kaut kāda baznīca ar kārtējo kapsētu (kopā esmu šeit redzējusi jau piecas kapsētas, vai varbūt četras, iespējams, ka divas ir viena, tikai ielas sadalīta), un paejot tai garām, vēl lieliski, veci, kroplīga paskata koki, par ko esmu sajūsmā




brīnišķīgā veco koku parka daļa gan nav mūžīga, un takas galā paveras skats uz šādu parka dārzu - nav jau slikti, bet man tā mežonīgākā daļa patīk labāk.


tā kā es zināju aptiveni kurā virzienā ir jūra, bet tikai vienu tādu skaidri atmiņā palikušu asfaltētu ceļu uz to, līdz kuram man tā īsti negribējās iet, tad es vienkārši devos jūras virzienā pāri zaļiem laukiem, futbōllaukumiem un tamlīdzīgām lietām, tad gan mani apturēja golfa laukums, kuram nācās apiet apkārt


es vārda vistiešākajā nozīmē dzinos pakaļ varavīksnei, kuru ieraudzīju jau izejot futbōllaukumā, un kura pārvietojās man pa priekšu. iešana apkārt golfa laukumam mani noveda uz pazīstamā kalna, kurā izvietotas radošas brīdinājumu zīmes


knapi izdevās varavīksni noķert, nonākot pie jūras, pirms tā pavisam pazuda


pie jūras cilvēki skraidināja suni un varēja redzēt panorāmas ratu no lieliskā atrakciju parka, kurā ir šizofrēniskais karuselis condoms codonas


atceļā mazliet pablandījos pa ostu, atrodot jaukas rūsainas lietas, un tad jau gar visām tām pašām kapsētām devos atpakaļ "mājup"