Pak pak pak. Ej nu sazini, kas sleepjas aiz shii lietus ritma. Seezhu uz palodzes ar paarizmirkushu kakji un runaajamies. Vinjsh man staasta par taalaam zemeem, kur neviens no mums nav bijis, tachu tur ir silti un piena nekad netruukst. Es vinjam staastu par to, ka silti un labi ir tepat vai jebkur, kur sirds kaaro, atliek tikai aizveert acis un iedomaaties. Un ir. Miiljums ir. Tepat uz palodzes. Pak pak pak, lietus saka. Pak pak pak, es saku pretii. Bet kakjim tikai kakja dzirnavinjas. Murraajamaa mashiina.