|
Februāris 21., 2008
17:32
raganinsh ieraksts izraisīja pārdomas, jo es man šķiet, ka pēdējo divu gadu laikā vairāk rakstu par to, ka esmu laimīga nevis par problēmām. Rakstu, jo patiešām jūtos laimīga, rakstu, jo zinu, ka atmiņa ir nepastāvīga lieta, rakstu, jo zinu, kā ir pēc vairākiem gadiem lasīt, atcerēties un sajust visas tās foršās sajūtas, kas bijušas. Rakstu, jo esmu pārbaudījusi, ka varu aizmirst fantastiskus notikumus un atcerēties tikai izlasot pierakstīto, tātad - rakstu, jo gribu labāk atcerēties. Kādēļ vairot bēdas, lai vairojas prieks! :)
Un es gribu vienmēr pamosties no rīta un justies laimīga, jo zinu, ka tā var būt. Un ja vēl pamostoties blakus redzi kādu, kas vēl miegā tev smaida... Es gribu vienmēr atcerēties, kā tas ir, tāpēc pierakstu. Lai gan - es pēdējā laikā pārāk maz rakstu, vajadzētu vairāk. Ne šeit, bet vispār.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
