wowow@23:38
Nupat apskatījos savu garāko Alpe d'Huez nobraucienu rankeeperī - vertikālais kritums no 3291m uz 1620m (1,6km), 9km garumā, 15arpus minūtes, vidējais ātrums 33.5km/h, maksimālais ātrums 90.3km/h. Ielejskatus baigi nesanāca novērtēt jo augšā (pirmajā vertikāles kilometrā bija baigi auksts), pa vidam izbraucu cauri mirdzošam mākonim. 
Alpe d'Huez starp slēpošanas vietām, kurās ir pabūts, man šķiet stabilā top3, ielejskatu ziņā vispār numur viens, pūderbraukšanas iespēju ziņā arī toptrīs, jo īpaši, ja gribi bez gida, drošā, pārskatāmā attālumā no trasēm, nelienot neizpētītās, nepārskatāmās vietās un vienmēr saglabājot iespēju atgriezties pie civilizācijas. Kalns ļoti labi sakonektēts ar pacēlājiem (ap 250km trašu kopgarums). Infrastruktūra gan pamatā tāda uz grupu apkalpošanu orientēta, lokālais kolorīts un izcilas ēstvietas te nemētājas uz katra stūra (kā Serre Chevalier).
Bergers un Huez diezgan pārbāzts ar iesācējslēpotāju grupām, labākie apstākļi bija Auris/La Garde rajonā (La Garde pacēlāja apakšā arī vislabākā tartiflette uz kalna), tur arī mazāk cilvēku. Oz un Vaujany arī forši, Montrais ļoti plakans.
Žēl ka kalna augša no visām 6 dienām bija vaļā tikai vienu dienu, pa tuneli un citām melnajām no augšas neizdevās nobraukt, savukārt Serenne melnā ir melna laikam tikai tādēļ, ka vienā vietā diezgan slīpa ar aizu apakšā, principā to var nobraukt ikviens iesācējs, kas spēj pārvarēt zilās vai vienu otru sarkano trasi.