|
|
|
Septembris 5., 2009
14:17 - Ādama updeits
Viņš dārziņā cītīgi mācās uz podiņa iet. Mājās mums nekas daudz nesanāk.
Bet tur viņš pa 4 dienu mācīšanos ir jau 2x pačurājis podiņā! Par to ticis ļoti slavēts. Bet ar kakšiem gan vēl tā neiet gan. Tomēr progress tāpat! Es ticu, ka viņi izmācīs viņu, un es mājās tikai piepalīdzēšu 8))
Runā arvien smukāk un skaidrāk, visādus izteicienus lieto (arī dažus, ko nevajadzētu), mācās pieklājību, visus "lūdzu" un "paldies". Un sanāk ok.
Vienīgi audzīte, kura ir Mediņu vokālās nodaļas vadītāja un savu štelli zina, teica, ka viņam pēc pāris mēn. vajadzētu atrādīties logopēdam, jo nav skaidrs, vai tas šļupstiens, kas viņam tagad sanāk, ir kaut kas patoloģisks un paliekošs, vai arī pārejošs/labojams. Man drusku aizdomas jau bija, ka viņš tā pārāk bāž mēli ārā, sakot "s". Bet nu redzēs. Otra aizdoma ir tāda, ka tas ir labojams. Tāpēc liels kreņķis man nav. Mātes intuīcija saka, ka viņam sanāks viss pareizi, līdz noteiktajam laikam.
Vēl viena jauka lieta - piektdien atnesa mājās savu pirmo riktīgo aplikācijas kompozīciju :)) Uz kartoniņa salīmētas krāsainas lapiņas. Nu tik šausmīgi mīļi, skaisti un īpaši!!! :))) Man, kā mammai! :)) Piespraudu uzreiz pie sienas redzamā vietā, ar milzu lepnumu. Ādams šorīt ierauga, prasa, lai iedodu. Tad rāda pats man un tētim, saka, "Packaties, packaties!" Un mēs abi sajūsmā priecājamies, kā pienākas 8) Riktīgi jauki. Tad spraudām atpakaļ pie sienas, goda vietā.
Gribas, lai visa siena tāda :) Neko citu tā arī neesmu atradusi nemaz, ko pielikt. Plauktu nav, plakātu nav, gleznu nav ;D
|
Comments:
cik tad viņam ir gadu? mans mazais radinieks, kam ir 2,2 gadi jau pilnīgi visu runā, pilnos teikumos un locījumus... un kakā un čurā podā jau sen... Bet es jau nezinu, kā ir ar citiem bērniem,savu nav, citas pieredzes nav.
Man arī citas pieredzes nav, bet tikai savējais bēns :) Katram savs ritms, visam savs laiks. 2,5 viņam tagad.
Toties saulainumā un mīļumā viņš ir priekšā vienkārši visiem, ko pazīstu, i maziem, i lieliem, un to man saka gandrīz visi, kas viņu iepazīst. Neiemācīju laicīgi iet uz podu, toties iemācīju, ka jāmīļo visus, kam grūti, ka jāpalīdz piecelties tam, kas nokrīt, iemācīju sveicināt visus, pirmajam iet klāt un piedāvāt draudzību, iemācīju dziedāt - to gan ar visiem vārdiem un melodiju, - to prot labāk, nekā runāt, un mūzika dzīvē ir svarīgāka par pļāpāšanu anyway. Iemācīju mīļot mammu, tēti, visus radus, katram pateikt - Ec teuv mīu.
Pods nekur nepazudīs, bet tas svarīgākais pamats ir ielikts
protams. es jau tevi nenosodu, es tik saku, kāda ir mana pieredze.
Nē nu man jau drusku kremt, protams, ka manējais tomēr kaut ko dara lēnāk, nekā kāds cits, un ja vēl tas jautājums tiek pacelts, tad jau tā ir, kā ir. Bet būs viss kārtībiņā
nu nekjer kreņkji! cik ir sanaacis ar vakareiropas sievieteem par beernkopiibu parunaat, nedz vaaciete nedz norveegjiete baigi neiespringa - gib braukt ratos, lai brauc, negrib uz poda, lai staigaa pampii - uz skolu jau pampii neieszot :)Mans puika auro gan uz tronja seedinot, gan pampi mainot, bet ja tiek taisiits uz griidas (izskataas, ka tas beerinjam szkjiet visatbilstoszaakais) tad auro viirs. |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}