Vakar ar fotoklubu braucām ciemos pie Kuldīgas fotokluba.
Sākums Kandavā, kur vienmēr priecē divstāvīgie šķūnīši, kuri ar katru gadu kļūst advancētāki un glītāk uzdarināti.
Draudzīgs un atsaucīgs vietējais. Stāstīja par Mēra kalniņu.
Man tikai to vien vajag, kā ielīst kādā pagalmā un žūstošās veļas fotografēt, un mazpilsētu plāns pildās.
Kamēr fotografēju plīti pagalmā, ap stūri nāca vīriņš. Atnāca un dzīvi, un Kandavu izstāstīja.
Varenas ēkas.
Un zilas ēkas.
Sabiles skatlogs.
Brauciena mērķis.
Rīgas meitene pirms vairākiem gadiem aizprecējusies uz Kuldīgu, uztaisījusi projektu un izveidojusi šo fotodarbnīcu. Jau trešo gadu māca cilvēkiem fotogrāfiju, paveikusi milzīgu darbu, ieguldījusi daudz enerģijas, spēka... bet, kad viņa pateica, ka saviem skolniekiem sakot, lai iet pārfotografē, ja viņai bilde nepatīk, man pazuda jebkāda interese par meiteni, viņas turpmāk sakāmo un gāju meklēt ko interesantāku.
Atradu sarkano istabu.
Bilžu šahs.
Tur pirmajā stāvā kundzītes auda. Stāstīja, ka esot pieradušas pie šitiem ziņkārīgajiem un nemaz neiebilda, ka lodāju pa visiem stūriem.
Un tad mēs atradām spārnus. Alleluja.
Vispār Kuldīga tagad visnotaļ izrakāta.
ISSP izstāde. Pat nezinu kā... laikam nesapratu.
Tad gājām ēst.
Stenders.
Meitene no Kuldīgas fotokluba stāstīja, ka saviem skolniekiem pirmajā nodarbībā sakot, ka kaķus, pienenes un saulrietus uz klubu nenesot. Tādēļ vēl lielākai jautrībai tapa Kuldīgas kaķa bildes.
Kur nu bez tā!
Un tā.
Vakara daļas sākuma idille.
Prozit. Fonā Ventas rumba.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}