Es šovakar uzzināju, kas ir "spēriens pa olām". Nu tāds konkrēts, ka viss iekšā sāk vārīties un cepties un nezin kur likties, bļac!
Vajadzēja šročna iedzert. Uz centru iet vairs negribējās, tāpēc tik hodoju uz priekšu, ļāvu, lai kājas mani nes.
Nonācu Piecos Vilkos, pie viena tērvetnieka un dzeltenās preses. Sajutos kā biblenē, tik tur bija krutāk, tur varēja dzert alu.
Ieslīgu aizmirstībā, nedzirdēju, ka apkārt bļaustas. Aizmirsu visu, kas ar mani šodien bija noticis [bik par daudz manam emocionālajam stāvoklim].
Beidzās alus un Sāku iet uz māju... BUM BUm BUm!!!! uz katra soļa spērieni un agresija atpakaļ mozgās.
Laikam tomēr vajadzētu šnabi šovakar.

Bļac, kā vajadzētu, bļac!