r-r-r -

maijs 24., 2019

11:15
vakarrīt drusku paturpināju pārrakstīt projektu. pirms tam aizgāju uz veikalu pēc piena un granolas.

aizlaidu pie psihoterapeites, kur pusi laika norunājām par nespēju pateikt "nē" un izvairīšanos no konfliktiem, un tad viņa faking sāka klanīties. klanīties. es skatos acīs un viņa klanās. diezgan iespējams, ka nākamais cilvēks, kam pateikšu "nē" un neizvairīšos no potenciāla konflikta, būs tieši viņa. ne tikai tāpēc. bet paradoksāli.

darbs kā darbs, izdevās savākties drusku ātrāk, tad aizgāju uz konci.

sastapu divus klasesbiedrus, pēc konča aizgājām pie viena no viņiem pēc aliņa un dūma, papīpējām un maz-runājāmies par to, ka nav ko darīt. dabūjām briesmīgu kopbildi. piepalīdzējām nest tumbas, pašķīrāmies, un tad pievienojos kaut kādai delisnaka kompānijai, lai apēstu divus tako par piečuku. vienos naktī jau itkā vienalga, bet man likās, ka blakus nāca majonēze, un siers bija izkausēti apkaltis. why?