Par Z-svētkiem, meitēn, nu atbildi godīgi - Tu gribi atsēdēt pie savējiem un iet dzert ar draugiem vienā vai otrā pilsētā vai arī braukt līdzi savējam un iepējams dabūt ģimeniskuma sajūtu..pat ja tā nav Tava ģimene?
Vakar bik sabesījos par visu šito un rezultāts:
1990 - ~1999 tie tik tiešām bija Z-svētki = ģimenes svētki, bet vienīgais, ka no tā laika atceros tikai to, ka mamma bij pārģērbusies par Z-svētku vecīti, ko gan es tikai pēc kāda laiciņa sapratu. Vairs neko.
~1999 - 2005 atsēdēšnas. Gaidīju galvenokārt tikai dēļ dāvanām.
2006 Pie savas pirmās ļubestības. Tur es pirmoreiz pēc ilgiem laikiem sajutu ģimeniskus svēktus, kau arī viņam tā likās kā atsēdēšana...
2007 Tie gan bij jauki... Pie Tevis, Lindiņ. Alus un chill. Neko vairāk nevajadzēja. ..Pēc tam mani pierunāja un atsēdēšana pie savas ģimenes un ex-līgavaiņa ģimenes.
2008 Atsēdēšana pie savējiem un uz Rīgu. Tur arī bij labi... Nekādas samākslotības. Tikai daudz alus, dzērušas sejas izteiksmes un smiekli...
...Neatceros nevienus Z-svētkus, kuros tētis būtu piedalījies. Un tas laikam visvairāk grauž. Pāris dienas atpakaļ apraudājos...biju iedomājusies kā tas būtu, ja viņš piezvanītu uz Z-svētkiem un novēlētu ko jauku.. Tas būtu riktīgi mīļi... Bet apraudājos galvenokārt tāpēc, jo apzinos, ka tā nenotiks.

Dēm riktīgi grauž, ka vakar neviens negribēja ar mani uz Rūsu :@
Vajadzēja izlādēties un pamatīgi. Tā vietā es atlūzu lielajā istabā uz dīvāna. Ļoti interesanti.

Kārtējais sapnis:
Šoreiz runājos ar nu teiksim labu paziņu, kaut arī ikdienā jau sen netieksmies, bet ja gadās vnm aprunājamies. Tad nu kauko stāstīju par savējo un viņš pēkšņi pajautāja, kāpēc mēs vēl neesam saderinājušies. Es pat pamodos šokēta. + Kāpēc tieši viņš?...lai gan viņš pats ir saderinājies kādu laiciņu, bet es nē...negribu vēlreiz pieļaut tādu kļūdu! Lai nekad neko jau nevar zināt.