šovakar no tramvaja izkāpa priecīgi jaunieši, kas apskāva svešus cilvēkus. viena sakamptā sieviete ārēji nereaģēja vispār, otra tā kā iesmējās vai kaut ko tamlīdzīgu. jaunieši aiztesās man pa priekšu, bet pie krustojuma viens pametās atpakaļ un vaicāja, vai atļauju apkampties. teicu "nubetprotams" un pat pieglaudos, kā jau pienākas. man ļoti gribējās, lai mani samīļo, tikai pelnījusi vēl nejutos.
atnācu mājās tāds nepelnīti samīļots, saņēmos, piespiedos, pieņēmos, saspiedos, izdarīju sāpīgi iekavēto darbiņu, tagad jūtos pelnījusi samīļošanu, pankūkas, siltāku istabu un karstu vannu, garu miega pilnu nakti, možu rītu... maz no tā visa es varu dabūt, bet ja ne tā apskāviena avansā, tad ir nejustos pelnījusi itin neko un vajadzētu klusi un nelegāli skumt tālāk.