|
|
orissa | |
|
|
|
|
|
|
|
next in a row. pēc dominikas ieteikuma - totoro. divas. animācija vispār. arvien vairāk pārliecinos, ka mana pārliecība ir pamatota - animācija ir veids, kā to pateikt tīrāk. nesaku patiesāk, nesaku nesamākslotāk, bet varbūt, kādā ziņā arī tie varētu būt īstie vārdi. līdzi tēlam nenāk stāsts par to, cik slavens šis aktieris, cik atšķirīgu dzīvi no tēlotās pieredzējis. animācija saka tikai to, ko gribēts pasacīt. un tā ir bīstama spēle, jo arī "sliktās lietas" caur to nolasās daudz tīrāk. bet gadījumā, ja gribi teikt "labās lietas", var gadīties pateikt vairāk, nekā gribēts. un japāņi. kādā ziņā varbūt daudz slimāki par eiropiešu un amerikāņu sabiedrību, bet kādā ziņā noteikti veselāki. jo tieši viņu filmās man visvieglāk nolasīt skaidrību, sirsnību, harmoniju. un atkal - tīrību. jau kopš Okuribito, kas uz mani atstāja lielu iespaidu, es domāju par to, kas ir tā nozīmīgā atšķirība mūsu dzīvesveidos, kas viņu pusē man liek sajust apgaroto dabu, kaut ko lielu un veselu blakus, apkārt un iekšā, kaut ko tādu kam jāpakļaujas, jāpaļaujas, kam jāpatiecas un jālūdz.
viens aspekts gan vērā ņemams. tās japāņu filmas, ko esmu redzējusi, bijušas eiropizētas. kādā ziņā adaptētas mūsu uztverei. tādēļ tomēr vilcinos kaut ko nosaukt par japanese trademark. bet ja tas strādā, tad, lai arī kas tas būtu, tas tik un tā strādā.
torrentu kabatiņā šobrīd uzsūcas animāciju pilnmetrāžas. oficiāli man nav laika skatīt filmas. praktiski mans slinkums šodien ir tik silts un mīkts, ka neceļas roka tam darīt pāri. tikai ieķerties savam slinkuma totoro vilnā un ierūkties.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
prieks, ka patika! :) ar japāņu filmām ir interesanti - es gan neesmu pārāk daudz redzējusi, bet par to eiropeizēšanu gribu piebilst, ka tā gan ir, ka filmas, ko pārējā pasaule uzskata par "visjapāniskākajām", piemēram, Akiras Kurosava uzņemtās, Japāna tiekot uzskatītas par visrietumnieciskajām. mums kā japāņu kino kultūru pirms Rietumu ietekmes raksturīgāko režisoru ieteica Ozu, es gan esmu pamanījusies nevienu viņa filmu tā arī nenoskatīties. :( bet no Mijazaki man laikam mīļākā filma ir un paliek Princese Mononoke. vēl var noskatīties viņa dēla ekranizēto Jūrzemes burvi ( http://www.imdb.com/title/tt0495596/) , kas vizuāli ir ļoti Mijazaki-vecākā stilā, bet nu man kā Le Gvinas fanei arī pie šīs filmas bija iebildumi (lai gan tā, protams, nebija tik briesmīga ķengāšanās par šo brīnišķīgo darbu kā Hallmark versija ar aktieriem)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
No Kurosavas man šis tas ir - Rašomons, filma, kam, manuprāt, ir viens no skaistākajiem, cerīgākajiem fināliem kinovēsturē; Septiņi samuraji un Hidden Fortress, no kura esot iedvesmojies Džordžs Lūkass, taisot Zvaigžņu karus. Tā kā, ja neizdodas pašai atrast, varu padalīties. Jā, par Mijazaki interesanti, es kaut kā nekad neesmu mēģinājusi par to uzmeklēt kādu informāciju. Iemetīšu pāris labus kinolinkus, kur var palasīt sīkāk un vairāk par visu ko http://www.filmsite.org/http://www.sensesofcinema.com/Ā, vēl šī ir ļoti laba lapa, tur par simbolisku samaksu var skatīties klasikas filmas online - pat ar lēnu internetu strīmo labā kvalitāte un nebremzē, esmu pārbaudījusi http://mubi.com/(agrāk saucās theauteurs.com, Rīgas Laikā vienreiz bija par viņiem rakstīts)
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Man grūti ar tām japāņu multenēm. Kā sāku justies, ka nu jau varētu varbūt mēģināt paskatīties, tā izlasu kādu šādu ierakstu, un uzreiz liekas - meh, neskatīšos, cilvēki iet sierā no tādām multenēm (ne tā, ka mainītos, bet apraksti vienmēr tik saldi un tīksmes pilni, ka liekas kā zem hipnozes). :) Šī laikam ir vienīgā joma, kurā uzaugusi kaut kāda nepārkāpjama kritiskās domāšanas siena, laikam jau bail to vienīgo pazaudēt, nezinu. Kaut gan - haikas man arī ne pārāk patīk, varbūt vienkārši kādā iepriekšējā dzīvē kāds japānis salauza sirdi, kas zina.
Elzai vienā multeņu diskā ir tāds kā treileris tai Totoro multenei.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|