next in a row. pēc dominikas ieteikuma - totoro.

divas. 

animācija vispār. arvien vairāk pārliecinos, ka mana pārliecība ir pamatota - animācija ir veids, kā to pateikt tīrāk. nesaku patiesāk, nesaku nesamākslotāk, bet varbūt, kādā ziņā arī tie varētu būt īstie vārdi. līdzi tēlam nenāk stāsts par to, cik slavens šis aktieris, cik atšķirīgu dzīvi no tēlotās pieredzējis. animācija saka tikai to, ko gribēts pasacīt. un tā ir bīstama spēle, jo arī "sliktās lietas" caur to nolasās daudz tīrāk. bet gadījumā, ja gribi teikt "labās lietas", var gadīties pateikt vairāk, nekā gribēts.

un japāņi. kādā ziņā varbūt daudz slimāki par eiropiešu un amerikāņu sabiedrību, bet kādā ziņā noteikti veselāki. jo tieši viņu filmās man visvieglāk nolasīt skaidrību, sirsnību, harmoniju. un atkal - tīrību. jau kopš Okuribito, kas uz mani atstāja lielu iespaidu, es domāju par to, kas ir tā nozīmīgā atšķirība mūsu dzīvesveidos, kas viņu pusē man liek sajust apgaroto dabu, kaut ko lielu un veselu blakus, apkārt un iekšā, kaut ko tādu kam jāpakļaujas, jāpaļaujas, kam jāpatiecas un jālūdz.

viens aspekts gan vērā ņemams. tās japāņu filmas, ko esmu redzējusi, bijušas eiropizētas. kādā ziņā adaptētas mūsu uztverei. tādēļ tomēr vilcinos kaut ko nosaukt par japanese trademark.

bet ja tas strādā, tad, lai arī kas tas būtu, tas tik un tā strādā.

torrentu kabatiņā šobrīd uzsūcas animāciju pilnmetrāžas. oficiāli man nav laika skatīt filmas. praktiski mans slinkums šodien ir tik silts un mīkts, ka neceļas roka tam darīt pāri. tikai ieķerties savam slinkuma totoro vilnā un ierūkties.