Shelly -

Jul. 31st, 2006

09:50 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Ir brīži, kad es jūtos sagurusi un veca.
Skatos uz visām kaislībām, kas virmo apkārt, pa tādu kā vēdlodziņu, pati nekur neiesaistos, neko lāga nezinu, redzējusi un apčamdījusi neesmu, bet tie, kas redzēja un čamdīja - viens stāsta to, otrs pavisam pretējo, un tad vēl kaut kas, "ko es atceros...", pilnīgs Rushamon.
It kā jau labi, nevarētu teikt, ka es ļoti vēlētos būt iesaistīta. Bet es laikam vēlos kaut ko, kā nekad nav bijis.
Apmēram tāpat, kā veci cilvēki ilgojas pēc bērnības - ne jau pēc saavs īstās, reālās bērnības, to viņi patiesībā pat lāga neatceras (visi sasistie ceļgali un nenopirktie suņi, negaršīgā biezputras un tekošais deguns, un visas pārējās mazās ikdienas šausmas, kurš tad to var atcerēties), bet pēc kaut kāda izdomāta, nekad nebijuša, kaut kā, kas pamazām ieņem tavas bērnības vietu tavā galvā. Pēc kaut kāda simulakra, vai.
Bet arī tādi brīži nav neko paliekošāki par pārējiem, tas pāries - es zinu.

(2 comments | Leave a comment)

Comments:

[User Picture]
From:[info]chimera
Date:July 31st, 2006 - 09:43 pm
(Link)
aha, es ilgojos, piemēram, pēc vasaras starp vidusskolu un augstskolu - tā pēdējās brīvības sajūta pirms Lielā Soļa utml.
haha, bet patiesībā tā bija apbrīnojami nepatīkami aizņemta un necila vasara.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]vacatio
Date:July 31st, 2006 - 09:50 pm
(Link)
Labāk, lai pāriet... man reiz nepārgāja, izpostīju to, kas bija un ieguvu to, kas ir tagad. Tiesa gan tas ir vairāk kā būtu spējusi iedomāties...
(Reply to this)