Gonzo Notes Nr.29 (Z3.oh.o9)

            Man tā gribētos mežonīgi skaļu rokenrolu šodien, jau tūdaļ pat, pa visu māju, tā lai kaimiņiem aizkrīt ausis, aizkrīt širmji, lai viņi savus raudošos palaidnīgos bērnus sūta uz laukiem stādīt pirmos sakņaugus, bet pie manis sūta mentus no vakara maiņas ar busiņā iesvīdušām pakaļām, pa taisno no mana miesta lokālā hesīša.

Un protams iedzert tam visam ap vidu, lai pāriet vēlme ko tādu darīt rītdien, parīt vai aizparīt. Bet svarīgākais tajā visā ir tas, ka dažādu apstākļu dēļ to tomēr nedarīšu. Šodien. Es gribu just brīvi, man ļoti patīk askēze, pašmocības & tādā garā...

Šodien es jūtos kā viss „In Utero” albums, kur tas puika tik ļoti kliedz, jo viņam acīmredzot tomēr sāp, nav vienalga, ir kas sakāms & šo pasauli just nav nekāds bezdievīgais atalgojums.

Dažreiz gribas būt gatavotam tikai no gaļas & par tādām lietām kā sāpes, vientulība & aukstums visapkārt lasīt tikai zin-fantastikā vai leduspuķēs uz sienām.

Balsojiet par mani, es toč būšu melnajā sarakstā, eiroparlamenta gaiteņos tirgošu pro kvalitātes amfetamīnu pa puscenu & nejutīšos slikti uz svētkiem atmetot arī pa velti...

--> joprojām klausos Screaming Jay Hawkins, kurš citējot Džārmuša "Stranger than Paradise" ir real wild man!