Gonzo Notes Nr.29 (Z3.oh.o9)
Man
tā gribētos mežonīgi skaļu rokenrolu šodien, jau tūdaļ pat, pa visu māju, tā
lai kaimiņiem aizkrīt ausis, aizkrīt širmji, lai viņi savus raudošos palaidnīgos
bērnus sūta uz laukiem stādīt pirmos sakņaugus, bet pie manis sūta mentus no vakara
maiņas ar busiņā iesvīdušām pakaļām, pa taisno no mana miesta lokālā hesīša.
Un protams iedzert
tam visam ap vidu, lai pāriet vēlme ko tādu darīt rītdien, parīt vai aizparīt. Bet
svarīgākais tajā visā ir tas, ka dažādu apstākļu dēļ to tomēr nedarīšu. Šodien. Es gribu just brīvi,
man ļoti patīk askēze, pašmocības & tādā garā...
Šodien es jūtos
kā viss „In Utero” albums, kur tas puika tik ļoti kliedz, jo viņam acīmredzot
tomēr sāp, nav vienalga, ir kas sakāms & šo pasauli just nav nekāds bezdievīgais
atalgojums.
Dažreiz gribas
būt gatavotam tikai no gaļas & par tādām lietām kā sāpes, vientulība &
aukstums visapkārt lasīt tikai zin-fantastikā vai leduspuķēs uz sienām.
Balsojiet par
mani, es toč būšu melnajā sarakstā, eiroparlamenta gaiteņos tirgošu pro kvalitātes
amfetamīnu pa puscenu & nejutīšos slikti uz svētkiem atmetot arī pa
velti...
--> joprojām klausos Screaming Jay Hawkins, kurš citējot Džārmuša "Stranger than Paradise" ir real wild man!
|