Ģimenes galva [man gan niez pirksti viņam piedēvēt kādu mazāk cienīgu ķermeņa daļu] ir aizkratījies nedēļu ilgā makšķerēšanas tūrē, līdz ar to mūsmājās oficiāli ir iestājusies dolce vita, šampanietis brokastīs un vispārēja bohēma [tas būs mežonīgi, ak].
Ieraksta noslēgumam mazliet radošo dusmu - es, protams, saprotu, ka arī nemaksājošam klientam drīkst būt taisnība, taču ibio rio, ja man lūdz logotipā blakus obligāti iekļaujamajam Old English Text MT fontam ielikt arī Comic Sans, es taisni vai nezinu, smieties kā ārprātīgai vai histēriski raudāt, vai krist ceļos, celt rokas pret debesīm un jautāt dievam, ko es esmu noziegusies un kāpēc viņš mani tik ļoti nemīl - tiesa gan, nav ilgs mans mulsums, jo jau nākamajā mirklī dominē vēlme laimīgo pasūtītāju uzspraust uz mieta un lēni, ar baudu izcepināt mana naida zilajos uguņos [man šķiet, ka pie šāda typeface abuse gadījuma neviena eksekūcija nav pietiekoši nežēlīga]. Dzīvojieties, jūs.