P ēda vakariņas. T.i. pāris krikšus no A sautējuma porcijas un pēc tam ņammāja manis saceptās kartupeļu vafeles (nu, nejau baigi daudz, bet vairāk kā varēju cerēt). Vafeles tik ļoti iegaršojās, ka stiepās pakaļ vēl un pat cienāja M. Tas ir reāli kruti. Un P smuki stāv bez pieturēšanās, un vispābā!
Tagad skaidrs, kādēļ vakarvakar aizmiegot vairākkārt metās tiltiņā un pusmiegā bļāva. Šeku reku attīstības lēciens, klikšķis.
Mamma tagad raud prieka asaras un dejo. Nu, nē... Patiesībā iet piešūt džinsiem pogu, pataisīt kādas vēderpreses, kamēr neviens uz galvas nelien, un tad krāmēt somas izbraucienam.
Bet jā - esmu nejēgā priecīga!
|