gribu lai visi ir priecīgi un visiem viss ir labi. un visstulbākais, ka tādai gribēšanai nav ne jēgas ne reālas iespējamības, ne no manis kas atkarīgs.

un vispār tā jocīgi - ir Ziemassvētki, pat sajūta it kā ir, bet pietrūkst tādas grandiozitātes vai kaut kā īpaša, bet nevar saprast kā.
bet atkal - ja es tagad sēdētu, ēstu mandarīnus un cepešus un domātu, ka man ir viss un man neko nevajag, nekas nav jāmaina un jāpārveido.. tad jau vispār nekam vairs nebūtu jēgas.
kņudoņa iekšā.
nevar saprast, ko viņai vajag.