|
Aprīlis 15., 2012
 | 20:09
Sanāca te nesen viens tāds gadījums, kad Karla nebija mājās kādas trīs dienas. Un es ļoti sāku uztraukties, jo lai kādi sīki kašķi ir bijuši, un viņa ir mēģinājusi mani nosaldēt, tomēr mani uztrauc kas ar viņu notiek un tā. Izmisīgi viņai zvanīju tās dažas dienas, aizsūtīju sms - nekādas atbildes. Biju jau gandrīz nobriedusi zvanīt vecākiem, kad viņa pārradās trešajā dienā, un neko man nepaskaidrojot, sāka taisīties uz kaut kādu pasākumu. Es tā mulsi pajautāju vai viņai viss kārtībā, kur viņa bijusi, ka es uztraucos kas noticis, uz ko šī attapās, ka nu jā, palikusi pie vacākiem pāris dienas, jo no viņiem vieglāk uz darbu esot bijis tikt (mašīna bija remontā). Es tikai noplātīju muti, ka baigi forši, ka es tur zvanījos, uztraucos un naktīs negulēju, bet viņai viss tā vienkārši. Nu neko. Kas tagad? Pāris mēneši vēlāk, šitais pats joks - viņas nav mājās jau no piektdienas, bet mašīna stāv pagalmā. Tagad es, protams, vairs nezvanīšu un nemeklēšu, bet neomulīga sajūta tāpat.
|
Comments:
izskatās, ka viņai ir pilnīgi pohuj par to, ka tu uztraucies.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f |
|---|
| Date: | 16. Aprīlis 2012 - 09:32 |
|---|
| | | (Link) |
|
ja viņa neuzskata par vajadzīgu tevi informēt, kāpēc lai tu uzskatītu par vajadzīgu uztraukties?
nepateicība ir pasaules alga, tā laikam teica. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
