|
Jūlijs 1., 2013
 | 21:18
Bet mēs te nesen izdomājām, ka daudz lētāk māju ir dekorēt ar noņemajamām uzlīmēm, nekā pirkt gleznas. Kamēr Marija sapirkusies visādas puķu uzlīmes, un es, klusās šausmās vairs nespēju rādīties ēdamistabā, jo tur visur lielas, rozā peonijas ar visādiem taureņiem apkārt, tikmēr manas istabas sienu rotās šis skaistums. Un pat Karls, kurš parasti ņirgājas par meiteņu tieksmi rotāt visas istabas pēc kārtas ar niekiem, atzinīgi izteicās.
|
Maijs 23., 2013
| 17:08
Kad ievācos šajā mājā, ļoti daudz ar Mariju runājām par kārtības un tīrības jautājumiem. Pirmais iespaids par viņu bija - vai manu dieniņ, viņa ir tik tīrīga un kārtīga, es laikam likšos galīgākā šmule salīdzinājumā. Patiesībā? Jau pāris nedēļas mistiski nevarēju saprast kapēc katru dienu man tiek atstāti netīru trauku kalni. Bezmaz vai tāda sajūta, ka ņirgājas.
Vakar viss atklājās - stāvam virtuvē, čalojam, neatceros kā tā tēma par traukiem aizgāja, kad viņa man saka - nu jā, bet tu taču tik ļoti mīli mazgāt traukus! Es tajā brīdī aizrijos. Laikam cilvēks gribējis man labu darīt, un katru dienu rūpīgi sagatavojis man čupiņu netīru trauku, sak, lai man kāds prieciņš garas darbadienas galā. Johaidī, jā, man ir uzmācīga tieksme mazgāt traukus, tiko es tos ieraugu. Man vienkārši patīk kad viss ir tīrs un kārtīgs, bet kur es esmu apgalvojusi, ka man tā patīk mazgāt traukus, ka nu visiem ir jāpārstāj mazgāt savi trauki, bet jāatstāj man???!! Trakākais, ka lai gan es, netēlotā šokā izdvesu, ka man nudien nepatīk mazgāt traukus - šodien atkal kārtēja čupa mīlīgi gozejas pie izlietnes.
|
Aprīlis 11., 2013
| 19:43
Bet vispār man patīk. Ja ar Elu dzīvojot, mūžīgi bija problēmas, kas ko pērk, kas notiek, kurš par ko maksā, tad jaunajās mājās mums ir risinājums - nopirkt visu aptuveni pusgadam, sadalīt čeku divās daļās un aizmirst.
Skapī, kurš nav redzams bildē ir tualetes papīrs tā uz gadu un virtuves dvieļi vairākiem mēnešiem.
|
Septembris 14., 2012
 | 07:11
Ārā plosās rudenīgi vēji un ir palicis manāmi aukstāks. Sēžu istabā, nedaudz drebinos, bet lielā sajūsmā domāju, cik labi, ka pēc nedēļas es jau pārvācos uz Elas silto māju, kur vairs nebūs pagājušās ziemas bezpriģels un mūžīgā slimošana.
|
Aprīlis 15., 2012
| 20:09
Sanāca te nesen viens tāds gadījums, kad Karla nebija mājās kādas trīs dienas. Un es ļoti sāku uztraukties, jo lai kādi sīki kašķi ir bijuši, un viņa ir mēģinājusi mani nosaldēt, tomēr mani uztrauc kas ar viņu notiek un tā. Izmisīgi viņai zvanīju tās dažas dienas, aizsūtīju sms - nekādas atbildes. Biju jau gandrīz nobriedusi zvanīt vecākiem, kad viņa pārradās trešajā dienā, un neko man nepaskaidrojot, sāka taisīties uz kaut kādu pasākumu. Es tā mulsi pajautāju vai viņai viss kārtībā, kur viņa bijusi, ka es uztraucos kas noticis, uz ko šī attapās, ka nu jā, palikusi pie vacākiem pāris dienas, jo no viņiem vieglāk uz darbu esot bijis tikt (mašīna bija remontā). Es tikai noplātīju muti, ka baigi forši, ka es tur zvanījos, uztraucos un naktīs negulēju, bet viņai viss tā vienkārši. Nu neko. Kas tagad? Pāris mēneši vēlāk, šitais pats joks - viņas nav mājās jau no piektdienas, bet mašīna stāv pagalmā. Tagad es, protams, vairs nezvanīšu un nemeklēšu, bet neomulīga sajūta tāpat.
|
|
|
|