Vakar bija daudz interesanta, vispār ļoti piepildīta diena līdz pašām pašām beigām.

Gan pastaiga ar meitenēm, gan kulināra izvirtība, gan mājokļa uzkopšana, gan rotaļas un vienkārši mīļa parunāšanās ar M, gan silta pirmsmiega saruna ar vīru.
Nezinu, kā to visu spēju, jo P ir iestājies neatlaišanas periods. Pat nolikta uz grīdas uz mirkli, kamēr uzmetu uz pleciem slingu, sāk brēkt tā, itkā es grasītos pamest uz mūžiem. Nu, izmēģinu veiklību slinga uztīšanā ar bērnu uz rokām.
Labi, labi - iet trešā tāda diena, ir mazdrusciņ vieglāk.

Un dārzeņpiedāvātājus jāpiekauj. Tikko ar zvanu pie durvīm izrāva P no iemigšanas! Jāizliek uz durvīm uzraksts - "Dārzeņus nepiedāvāt! Būs klop`!"

Vakar novēroju īpašās "suņulaika" parādības. Divu suņu tēviņu "cīņu", kurš labāk iezīmēs teritoriju. Abi vairākkārt apsmidzināja vienu un to pašu koku, izošņāja vien otra uzsmidzināto un rūkdami kārpīja zemi. Un abi bija normāli, kopti suņi ar siksniņām. Mazākais (3x mazāks par lielāko), vispār varēja būt šķirnīgs. Saimnieku bezatbildība un vieglprātība vienkārši šausmīga.