nolādēts, kā iekšā sāp!skumjas saēd vienu šūnu pēc otras, kaut gan prāts ik pa brīdim cenšas izrauties, tomēr viss atkal tiek nemitīgi sastampāts atpakaļ, kā rūgstoša mīkla, kuru pasit, lai nepāriet pāri bļodas malām. cepšu pīrāgus un aicināšu ciemos draugus.