20 April 2013 @ 08:23 pm
 
kad es ilgi staigaaju, es aizeju projaam no skumjaa bezgaisa, kas mani paarnjem, kad man naak raudiens par visu savu dziivi aarpus laika, aarpus cilveekiem, aarpus piepildiijuma, aarpus sapratnes, motivaacijas un sevis. uz pastaigas beigaam, es vairs nevienam nepaarmetu, es vienakarshi eju maajaas.

dazhreiz es eju, un es saprotu, ka es neskatos uz pasauli. un es domaaju, ka ja es tagad nomirtu, tad es uz pasauli buutu skatiijusies tikai pa kaadiem 30-40% un man buut zheel.

visdrausmiigaakais sevis pazemojums ir shkjietami iemileeties. pa iistam iemiileeties ir norm, bet shkjietami, nu taa, ka tev shkjiet, ka tu miili kaut kaadu zeenu, jo vinjam tur ir skaistas zveeriigi flirtiigas acis un izteiksmiigi uzacu loki vai savaads un aizraujoshs dziives staasts, tas ir tikai shkjietami. un tas ir pazemojoshi, jo tad tu nokljuusti sava samociitaa ego, un primordial intuitiivaas dziives degsmes krustuguniis, un juuties kaa Friidas Kalo glezna, groteski un nozheelojami un perversi dailji.

man ljoti patiik smarzhas. ejot no riitiem pa pilseetas centru vai stacijaam tur smarzho peec bulcinjaam un kafijas un svaigiem odekoloniem, bet vakaros pilseeta smarzho peec karija un alus un saldaam sieviehsu smarzhaam. man ljoti patiik buuvdarbu smarzhas, kraasa un shpaktelis un terpentiins un koka smarzha, un lakas. un tikai pavasaros saldi smarzho peec ceptas cuukgaljas shashlika. es esmu vegjetaariete un es neeedu cuukas, bet ceptas galjas smarzha pavasarii ir gandriiz pavedinosha.

man riebjas uniformas, uniformas nozog cilveekiem vinju buutnes un briiviibu, un es nekad negribu atrast darbu, kas man liktu neesaat uniformu un teikt taadas lietas kaa mans boss ar mani ir tik apmierinaats es visticamaak dabuushu paaugstinaajumu un pelniishu riktiigi daudz naudas, man nevajag naudu

es tajaa sava miiljaa koleegja atvadu dzershanaa satiku vienu zeenu Saimonu. es aaraa staaveju ar ginesa glaazi un jeigerbombu un kaut ko smeejos ar cilveekiem, kad es nejaushi saaku runaat ar to mazo polju zeenu ar blondiem matiem, un vinjsh mani ir totaali apbuuris. man shkjiet vinjsh mani ir apbuuris taapeec, ka vinjsh man atgaadina mani ar manu labaako draudzeni, kad mums bija 19 un mees braucaam uz Lisabonu un bijaam young free and lighthearted. nu jaa vinjsh ir tas zeens ar flirtiigajaam aciim, izteiksmiigajiem uzacu lokiem un staastu. es saaku nejaushi ar vinju runaat un nevareeju apstaaties. vinjsh man staastiija, ka vinjsh grib but muuzikjis tads kaa Roberts Plants, vinjam ir gjitaara, kuru vinjsh speelee uz Birmingemas ielaam, ljoti labi speelee. un vinjsh staastiija, ka vinjam nomira teetis kad vinjam bija 3 gadi un mamma kad vinjam bija 11, bet ka vinjsh ticot dievam, jo vinjsh gribot, lai vinji ir debesiis. un vinjsh grib kljuut taads pats slavens muuzikjs kaa Roberts Plants, un es vinjam staastiiju, ka es vienu dienu gaaju uz darbu, un redzeeju Robertu Plantu uz ielas un ka vinjsh uz mani skatiijaas un smaidiija, jo man pie darba ir Dzhuulza Hollanda baars, kur Plants biezhi iegriezhas, jo dziivo netaalu no Birmingemas, bet vinjsh man neticeeja, un tikai nosmeejaas ar taadu seductive smieklinju.
taa ir ar tiem zeeniem, tu aizvadi savu parasto dziives tedium, kad uzrodas kaads zeens, un tu nezini kaa, kaapeec un what the fuck, bet vinjsh visu tavu buutni satricina un neizturami sakoncentree uz sevi un liek tev klausiities Britinijas Spiirsas pirmo albuumu un nerakstiit disertaaciju.

es savu dziivi iedomaajos, kaa, ka es bezmeerkjiigi un psihiski dreifeeju kosmosaa, un rakstu nesakariigus dazhaadus naivus paragraafus, kas arii dreifee un varbuut veelaak atsitas pret asteroiidu nesakariigi
 
 
simfonija: britnija - sometimes
 
 
( Post a new comment )
[info]kirkegors on April 21st, 2013 - 12:18 am
kas ir īsta iemīlēšanās
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 21st, 2013 - 10:49 am
tad, kad taa ir savstarpeeja, un, kad tu neiemiilies tikai kaut kaadaas virspuseejaas paraadiibaas, bet ilgaa un gruutaa darbaa ieguutaa sapratnee par cilveeku
(Reply) (Parent) (Link)
[info]imago_dei on April 24th, 2013 - 08:27 pm
Zinu, ka šajā rakstā būtiskais uzsvars nebūt nav uz uniformu, bet tieši tas man lika aizdomāties. Pret uniformām man ir dažāda attieksme, jo atšķiras tās profesijas un vietas, kur tās tiek valkātas. Man nekas nav pret atkritumu savācēja koši dzelteno vesti, pastnieka sarkano, apteksnes melnajām zeķbiksēm un priekšautu, etc. viņiem tas ir darba ietērps un neliek justies kaut kā pārākiem pār citiem mirstīgajiem, varbūt viņiem ir sava misijas apziņa, kas to lai zina, bet domājams, ka tā iekļaujas kopīgajā pasaules pulsā.
Kas man nevisai patīk, tie ir bankas klerki. Redzot tādu ejam uzvalkā, kad viņa spodrās kurpes skar grēcīgo zemi - nū, tur ir gaita, frizūra, kaut kāda apgarota finansiālā cēluma izjūta, ne visiem, protams, bet bieži to var manīt, nekad to neesmu manījusi kādiem "zemāka ranga" uniformu nēsātājiem. (Bet visp skaists ieraksts, vienīgi jēgerīti gan - nekad nevaru iedabūt iekšās, vairs i nemēģinu.)
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 24th, 2013 - 09:06 pm
atkariigs no gara staavoklja. ja cilveeks grib sleepties no pasaules un no sevis (cik melodramatiski, bet i mean it) tad uniformas ir labs risinaajums, man pashai vienu briidi bija liela sajuusma.
bet ja tu sakaapinaati apzinies sevi kaa neatkariigu briivu cilveekbuutni, tad gruuti ir kaut ko taadu uzvilkt. es to, protams, kaa vienmeer no savas subjekcijas.
paldies, man gan mani ieraksti shkjiet beernishkjiigi un melodramatiski.
(Reply) (Parent) (Link)