Da piedrāzt visas smukās, mīkstās pirts čības, kas man pašai tik ļoti patīk, un kam pat iepakojums vēl nav atplēsts, piedrāzt jauno, sarkano baseina cepuri, piedrāzt tīro, balto dvielīti un vēl neizmantoto caurlaidi, kam vēl bildīte jāuzlīmē, bet ko es droši vien tā arī nekad neizdarīšu, un aizmirsīšu atvilknē, es nevaru kā nākas paelpot jau tagad, kad mājās sēžu uz krēsla pie datora, bet kad iedomājos, ka man vēl stunda ar sab.transp. pa tumsu jākratās, un tad pusotra stunda pa baseinu jāpeld, un tad atkal stunda jābrauc atpakaļ, man vienkārši paliek galīgi šķērmi. Es aizvēršu acis un spītīgi izlikšos, ka mana kariete jau ir pārvērtusies par ķirbi, un peļu zirgi aizmukuši kur kurais.
Varbūt nākošgad, es šodien visiem saku.