(no subject)

« previous entry | next entry »
Mar. 14th, 2011 | 11:45 am

es biju pārsteigts, ka vairāki mani laikabiedri nesaprata, par ko ir Oblomovs "šodien" un tāpēc gribu jums pavaicāt, pavisam nopietni.
vai tas tikai man vienam ir tā, ka viss, kas it kā ir dzīve, ir tikai, lai tev traucētu atgriezties īstajā dzīvē, kas ir tu viens pats apsedzies ar segu gultā skaties griestos, un tur var būt arī televizors, internets vai grāmata, un ēdiens, un viss pārējais, lai cik tas būtu patīkams, tomēr traucē un apgrūtina, un lai kāda uguņošana notiktu, tu tomēr esi priecīgs, ka tas ir beidzies un tu vari pavadīt visu dienu gultā un neviens tevi nespiež no tās kāpt ārā un kaut ko darīt. vai jums nav tāda iekšējā līmeņrāža? vai tas ir tikai atsevišķiem cilvēkiem raksturīgs slinkums? vai ir kāds, kurš jūtas īsts un dzīvojošs arī esot ar kādu kopā vai darot kādu darbu?

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {2}

blond

(no subject)

from: [info]blond
date: Mar. 14th, 2011 - 01:44 pm
Link

nē, mana īstā vieta arī ir gulta - šī vārda visplašākajā, tādā kā māju nozīmē. tā var būt arī miķeļtorņa pļaviņa, piemēram, turpat rokas stiepiena attālumā no gultas.
un gulta tikai iegūst, ja to neklāj katru rītu, ja tā visu laiku ir "tepat blakus", jebkurā brīdī, jebkurā diennakts laikā pieejama, drusku saņurcīta, savandīta un ož pēc kaķīša spalvām.

Reply


(no subject)

from: [info]marina
date: Mar. 14th, 2011 - 04:37 pm
Link

man gulta ir milzu glābiņš no dzīves, bet es uzskatu, ka dzīve tomēr ir pareiza mijiedarbība ar ārpusgultas apstākļiem un citiem cilvēkiem. gulta, man liekas, nav reality check

Reply