A mind-made-body -

es biju pārsteigts, ka vairāki mani laikabiedri nesaprata, par ko ir Oblomovs "šodien" un tāpēc gribu jums pavaicāt, pavisam nopietni.
vai tas tikai man vienam ir tā, ka viss, kas it kā ir dzīve, ir tikai, lai tev traucētu atgriezties īstajā dzīvē, kas ir tu viens pats apsedzies ar segu gultā skaties griestos, un tur var būt arī televizors, internets vai grāmata, un ēdiens, un viss pārējais, lai cik tas būtu patīkams, tomēr traucē un apgrūtina, un lai kāda uguņošana notiktu, tu tomēr esi priecīgs, ka tas ir beidzies un tu vari pavadīt visu dienu gultā un neviens tevi nespiež no tās kāpt ārā un kaut ko darīt. vai jums nav tāda iekšējā līmeņrāža? vai tas ir tikai atsevišķiem cilvēkiem raksturīgs slinkums? vai ir kāds, kurš jūtas īsts un dzīvojošs arī esot ar kādu kopā vai darot kādu darbu?