šonedēļ manai sarkanajai mašīnītei gadiņš. Un gadiņš, kopš uzjautrinu un izklaidēju dīlera un servisa darbiniekus. Viņi par mani zina vairāk kā ģimenes locekļi. Zina visus čē pē, zina, kas man patīk, kā braukt un kā vizināties patīk. Tāpat arī - kas nepatīk un ko gribas savādāk. Tad nu mans aizbildnis ņēmis tīri personīgi ne tikai izklaidēšanu testa braucienos, bet arī pareizās mašīnas piemeklēšanu. Viss notiek ļoti smalki. Man, protams, ķēdīte nesaslēdzās, bet jau divas dienas pēc kārtas šefs runā par jaunas mašīnas iegādi. Pirmoreiz kārtīgi sasmējos un pasūtīju dzeltenu lamborghini. Jo tikai labās filmās darbinieki katru gadu tiek pie jaunas a/m. Otrajā reizē, kad šefs noskaidroja nobraukumu un ieskicēja automašīnas aizrotēšanas kārtību, sāka izklausīties jau pavisam reāli. Noteikti prasīs arī trešo reizi. Man parasti pielec pēc trešās reizes. Darbu pieņēmu pēc trešās reizes, šoferēšanas pakalpojumus pēc trešās reizes. Arī jaunu automašīnu pasūtīšu pēc trešās reizes. BET. Ja tiešām darbosies shēma es-dīleris-šefs-es, tad šoreiz pārmaiņas pēc šampis dīlerim no manis.
Un tā piepildās patiesība par skaļi izteiktu vārdu. Gribu jaunu mašīnu, gribu dzīvokli, gribu kažoku un gribu kaut ko zelta un spīdīgu. Gribu sāļu jūru, karstas smiltiņas un sauli! Jāatrod tikai pareizās dzirdīgās ausis un viss būs!