ofisā cukura vietā pie tējas nopirka putoto medu. daži pēc nedēļas sāka staigāt ar karotītēm mutē, tad viens kautrīgi nopirka cepumiņus, tādus mazus, mazus un pa kluso smērēja virsū. "žurka", nodomāja arvīds no grāmatvedības daļas un atnesa rīsu galetes. tad jau visas slūžas vaļā- sviesta cepumi, sausmaizītes, baltmaize un kkāds garškārpiņu neformālis atstiepa arī saldskābo. nopirkām trīslitru burku putotā medus. andas tante pasākusi nest ģimenes piena paku. un kopš kārlis kā paskaidrojumu šefam, kāpēc neviens neatbild uz klientu telefonu atbildēja, ka visi ēd baltmaizi ar medu, mums oficiāli ir jēdziens "baltmaizes ar medu un pienu" laiks.

mmmh. visi jau mājās kā pāris stundas, jo šodien piektdiena-lalalaaa un es varu darīt ko es gribu. saēdos medu, protams. aizgāju pagriest riņķi uz vienas kolēģes kabinetu. paskatījos porno. aizgāju nosvērties uz citas kolēģes kabinetu. pašņakerējos vecajās pavadzīmēs. iegāju dušā kurā neviens neiet un tagad domāju, ka varbūt nevajadzēja, jo ne velti,varbūt, neviens neiet. pārbīdīju mēbeles kabinetā. uzzīmēju plakātu, izprintēju neķītru bildi. pabraukājos ar ofisa krēslu pa garo gaiteni. un sākumā bija tā, ka " kaut kā kauns iet tik agri prom, kaut arī šefa nav uz vietas". mh.